atomistika
"Atomistika" ir filozofiska skola, kas apgalvo, ka visa realitāte sastāv no nedalāmiem, mazākajiem materiālas pasaules gabaliņiem — atomiem, kas kustas tukšumā.
Galvenās idejas:
- Visums sastāv no tukšuma un atomu.
- Atomus nevar sadalīt (no grieķu valodas "atomos" — nedalāms).
- Visas izmaiņas rodas no atomu savienošanās un atdalīšanās.
Vēsturiski piemēri:
1. Leikips un Dēmokrits (5.–4. gs. p.m.ē.) — senie grieķu filozofi, kas izveidoja atomisma pamatus.
2. Epikūrs (3. gs. p.m.ē.) — attīstīja atomismu ētikā, uzskatot, ka dvēseles atoms izjūt prieku un sāpes.
Mūsdienu kontekstā:
- Zinātniskais atoms — mūsdienu fizikā atoms vairs netiek uzskatīts par "nedalāmu", bet koncepts par materiālu, kas sastāv no fundamentālām daļiņām, mantojis atomistu idejas.
- Metafiziskais atomisms — uzskats, ka realitāti var pilnībā izskaidrot, analizējot tās sastāvdaļas.
Atomistika ietekmējusi gan dabaszinātnes attīstību, gan filozofisko domāšanu par materiālās pasaules uzbūvi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.