atļucis
"Atļucis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kas rīkojas neapdomīgi, muļķīgi vai neprātīgi, bieži vien ar negatīvu nokrāsu. Tas var būt līdzvērtīgs vārdiem "muļķis", "neprātis" vai "trencis". Lietošanā tas var būt gan jocīgi, gan aizvainojoši atkarībā no konteksta.
Piemēri:
1. Sarunvalodā:
"Neesi tāds atļucis — paskaties, kur iet!"
(Brīdinot kādu, kurš neuzmanīgi šķērso ielu.)
2. Aprakstot neveiklu rīcību:
"Viņš izcēlās kā īsts atļucis, aizmirstot atslēgas iekšā."
(Par neapdomīgu cilvēku, kas ieslēdz sevi ārpus mājas.)
3. Jocīgā tonī (piemēram, draudzīgā sarunā):
"Ak tu, atļuci, atkal aizmirsi lādīt telefonu!"
(Viegli pārmetot kādam par niecīgu kļūdu.)
Skaidrojums:
Vārds cēlies no darbības vārda "ļauties" (doties pārkāpt robežas, uzdrīkstēties), bet mūsdienās tas vairāk saistās ar muļķību, neapdomību vai neveiklumu, nevis ar uzdrošināšanos. Lietošanā ieteicams piesardzīgi — tas var skanēt aizvainojoši, ja nav skaidrs sarunas tonis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.