atbruņošanās
"Atbruņošanās" nozīme:
Tas ir process, kad valsts samazina vai pilnībā likvidē savus bruņotos spēkus, ieročus vai militāro potenciālu, bieži vien miera uzturēšanas, starptautisku līgumu vai drošības situācijas uzlabošanas nolūkos.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
Pēc Aukstā kara beigām daudzas valstis veica atbruņošanos, samazinot kodolieroču arsenālus saskaņā ar starptautiskiem līgumiem (piem., START līgumi).
2. Mūsdienu konteksts:
Ja divas kaimiņvalstis noslēdz miera līgumu, tās var vienoties par atbruņošanos pie kopējās robežas, lai mazinātu spriedzi.
3 Politiskā lietojumā:
"Valdība apspriež atbruņošanās plānu, lai pārdalītu resursus no militārā sektora uz izglītību un veselības aprūpi."
Saistītie termini:
- Atbruņot (darbības vārds) — likvidēt ieročus.
- Atbruņošanās politika — stratēģija, kuras mērķis ir samazināt militāro spēku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.