asprātis
"Asprātis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē spītīgu, ietiepīgu, nepakļāvīgu cilvēku — kādu, kurš rīkojas pretēji gaidītajam, izrāda nepaklausību vai sacītspēju, bieži vien ar negatīvu nokrāsu (piemēram, par bērnu vai jaunieti).
Piemēri:
1. "Tas zēns ir īsts asprātis — visu laiku strīdas ar vecākiem un dara pretēji."
(Spītīgs, nepaklausīgs bērns.)
2. "Neskatoties uz brīdinājumiem, asprātis devās pāri aizsprostotai teritorijai."
(Ietiepīgs cilvēks, kas ignorē noteikumus.)
3. "Vecāki nespēja tikt galā ar savu asprāti, kurš katru dienu radīja jaunas nepatikšanas."
(Par nepaklausīgu, grūti vadāmu bērnu.)
Sinonīmi: spītīgais, ietiepējs, nepaklausīgais, sacītspējīgais.
Antonīmi: paklausīgais, rātns, mierīgais.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.