arhitektonika
"Arhitektonika" nozīme īsumā:
Tas ir māksliniecisks vai intelektuāls darba (literatūras, mūzikas, arhitektūras u.c.) iekšējās struktūras, kompozīcijas vai uzbūves princips. Vārds uzsver darba daļu savstarpējo saistību un vienotību, kas rada veselumu.
Piemēri:
1. Literatūrā – romāna arhitektonika var nozīmēt tā sižeta līniju, varoņu un tēlu savstarpējo attiecību, kompozīcijas simetriju vai atkārtojumus.
Piemērs: Dostojevska romānu arhitektonika bieži balstās uz morāliem konfliktiem un ideju konfrontācijām.
2. Arhitektūrā – šajā jomā arhitektonika ir tieši saistīta ar ēku konstruktīvo risinājumu un māksliniecisko formu saskaņotību.
Piemērs: Gotikas katedrāles arhitektonika izpaužas kā loki, kontraforsi un telpisko zonu hierarhija.
3. Mūzikā – skaņdarba arhitektonika attiecas uz tā formu, motīvu attīstību un daļu savstarpējo saistību.
Piemērs: Baha fūgu arhitektonika balstās uz tematisko materiāla stingru izstrādi un variācijām.
Sinonīmi: struktūra, kompozīcija, uzbūve, konstrukcija.
Izcelsme: no grieķu valodas architekton — 'galvenais celtnieks'.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.