arheogrāfija
Arheogrāfija ir palīgzinātne vēstures zinātnē, kas pēta senus rakstītos avotus (rokrakstus, dokumentus, drukātās grāmatas) to publicēšanai un zinātniskai izmantošanai.
Tās mērķis ir sagatavot vēstures avotu kritiskus izdevumus, precīzi atveidojot oriģinālo tekstu, pētot tā izcelsmi, autentiskumu un izplatību.
Galvenie uzdevumi:
1. Tekstu atšifrēšana un transkribēšana.
2. Avotu aprakstīšana (datēšana, lokalizācija, rakstības pazīmes).
3. Kritiskās publikācijas sagatavošana ar komentāriem.
Piemēri:
1. Senā rokraksta izdevums – piemēram, Latviešu tautas dziesmu krājumu publicēšana, atveidojot oriģināltekstu ar pareizrakstības un pareizrunas piezīmēm.
2. Vēstures dokumentu krājums – piemēram, 13. gadsimta Indriķa hronikas kritiskā izdota ar pētnieku komentāriem par avota vēsturi un variantiem.
3. Arhīvu materiālu katalogizēšana – piemēram, seno baznīcu grāmatu (dzimšanas, laulību, nāves) sistemātiska aprakstīšana pētniekiem.
Arheogrāfija ir būtiska vēstures avotu saglabāšanai un interpretācijai, ļaujot piekļūt oriģinālam saturam, pat ja tas rakstīts senā rakstībā vai valodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.