"Aramzeme" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē tālu, nomaļu vai aizmirstu vietu, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — piemēram, nabadzīgu, atpalikušu apvidu vai nomāktu reģionu. Vārds radies no vārdu savienojuma "arama zeme" (tukša, neapdzīvota, neauglīga zeme) un lietošanā bieži iekļauj sociālus vai ekonomiskus aspektus — piemēram, apvidus, kur trūkst attīstības, iespēju vai labklājības.
Piemēri lietojumā:
1. Telpiskā nozīme:
"Pēc divu stundu braukšas pa putekļainiem ceļiem nonācām kādā aramzemē, kur pat veikala nebija."
(Kontekstā: attāls, nomaļs lauku apvidus.)
2. Sociāli ekonomiskā nozīme:
"Pilsētas nomalē esošā mikrorajons pārvērtās par patiesu aramzemi — bez darba, bez skolām, bez cerībām."
(Norāda uz nabadzīgu, atstumtu teritoriju.)
3. Pārnestā nozīme (retāk):
"Pēc uzņēmuma bankrota visa nozare kļuva par aramzemi."
(Simboliski apzīmē "iztukšotu", bez perspektīvu jomu.)
Sinonīmi: nomaļne, attālā ieleja, nabadzīga apkaime, atpalicis apvidus.
Antonīmi: centrs, prosperitātes reģions, dzīvīga vieta.
Vārds "aramzeme" literatūrā un publiskajā diskursā bieži lietots, lai kritizētu reģionālo nevienlīdzību vai aprakstītu izolētas kopienas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.