apvārdot
"Apvārdot" nozīmē piešķirt kādam vārdu, nosaukt, nosaukt (parasti ar kādu īpašu vārdu, ieskaitot izdomātu, iesauku vai oficiālu nosaukumu). Tas var attiekties uz personas, priekšmeta, parādības vai pat abstraktas jēdziena "vārdāšanu".
Galvenās nozīmes:
1. Piešķirt nosaukumu (cilvēkam, dzīvniekam, objektam).
2. Izsaukt/nosaukt kādu ar konkrētu vārdu (bieži ar nopietnu vai oficiālu nokrāsu).
3. Izmantot vārdu kā apzīmējumu (piemēram, literatūrā).
Piemēri:
1. Bērnam apvārdot
Vecāki nolēma bērnu apvārdot ar vārdu "Mārtiņš".
2. Dzīvniekam apvārdot
Bērni apvārdota kaķi par "Muris".
3. Oficiāli apvārdot (piemēram, ceremonijā)
Karalis apvārdota jauno bruņinieku ar titulu "Drosmes kalns".
4. Pārnestā nozīmē (par parādību, jēdzienu)
Filozofs mēģināja apvārdot savas izjūtas, bet vārdi trūka.
5. Literatūrā
Rakstniece apvārdota galveno varoni par "Laimdotu".
Sinonīmi: nosaukt, nosaukt, titulēt, iesaukt, kristīt (sarunvalodā).
Lietojums: Vairāk formāls vai literārs; ikdienā biežāk lieto "nosaukt" vai "piesaukt".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.