apstrīdamība
"Apstrīdamība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē spēju būt apstrīdamam, apšaubāmam, diskutējamam — tas, ko var apstrīdēt, apšaubīt vai par ko var strīdēties. Vārds izsaka nenoteiktību, strīdīgumu vai iespēju izvirzīt pretrunīgu viedokli.
Piemēri lietojumā:
1. Zinātniskā kontekstā:
"Eksperimenta rezultātu apstrīdamība izraisīja plašas debates starp pētniekiem."
(Rezultātus varēja apšaubīt vai tiem pretojās.)
2. Juridiskā kontekstā:
"Lēmuma apstrīdamība tiesā tika pamatota ar jauniem pierādījumiem."
(Lēmumu bija iespējams apstrīdēt tiesas procesā.)
3. Ikdienas sarunvalodā:
"Viņa teorijas apstrīdamība kļuva acīmredzama, kad parādījās pretējie fakti."
(Teorija izrādījās diskutabla un ne pilnīgi pārliecinoša.)
Sinonīmi: diskutabilitāte, strīdīgums, apšaubāmība, pretrunīgums.
Antonīmi: neapstrīdamība, nepārprotamība, skaidrība, noteiktība.
Skaidrojums:
Vārds cēlies no darbības vārda "apstrīdēt" (apspriest, noliegt, izvirzīt iebildumus) ar abstraktās īpašības piedēkli "-amība". Lieto, lai raksturotu situācijas, teorijas, lēmumus vai faktu, par kuriem pastāv dažādas interpretācijas vai iespēja tos kritizēt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.