apsējības
"Apsējības" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē spēcīgu, neatvairāmu aizraušanos ar kādu domu, ideju vai jūtu, kas bieži vien robežojas ar mānīgumu, piespiedu domu vai pat psihozes elementiem. Apsējības var izpausties kā kompulsīvas darbības, intruzīvas domas vai emocionāls pārņemtība.
Piemēri lietojumā:
1. Psiholoģijā/medicīnā:
Viņš cieš no tīrības apsējības – ik pēc pāris minūtēm mazgā rokas.
Apsējības ar savas izskatas nepilnībām noveda pie dismorfofobijas.
2. Ikdienas kontekstā (pārnestā nozīmē):
Viņai radās apsējība ar sociālajiem tīkliem – pārbaudīja telefonu katras desmit minūtes.
Dzīvesveida apsējība ar veselīgu uzturu dažkārt pārvēršas par ortoreksiju.
3. Mākslā/literatūrā:
Romaina Rolland romānā "Džons Kristofs" varonis mūziku uztver kā radošu apsējību.
Filma "Melnais gulbis" parāda balerīnas apsējību ar perfekcionismu.
Sinonīmi: mānīgums, fiksācija, kompulsija, ideja fixe, pārņemtība.
Antonīmi: vienaldzība, atturība, brīvprātība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.