apsauciens
"Apsauciens" latviešu valodā nozīmē apvainojumu, aizvainojumu vai pārmetumu — tas ir vārds vai izteiciens, ar kuru kāds tiek apsaukts (apvainots) vai paša vārdi, kas izsaka neapmierinātību, pārmetumu.
Īsumā:
Tas ir vārds vai frāze, kas izsaka negatīvu vērtējumu, aizvainojumu vai pārmetumu (piemēram, apsaukšanās sarunā).
Piemēri:
1. Sarunā:
- "Nestāsti tādas muļķības!" — šis ir apsauciens pret sarunu biedra teikto.
- "Tu esi neuzticīgs!" — tiešs apsauciens, kas izsaka pārmetumu.
2. Rakstiski:
- Vēstulē: "Tavas nepietiekamas pūles ir iemesls neveiksmēm." — šis teikums satur apsaucienu.
- Dzejā vai literatūrā: autoris var lietot apsaucienus, lai raksturotu tēlu attiecības.
3. Ikdienā:
- Ja vecāki saka bērnam: "Cik ilgi tu vēl grasies gultā gulēt?" — tas ir viegls apsauciens (pārmetums).
- "Kāpēc tu vienmēr kavē?" — apsauciens par atkārtotu rīcību.
Skaidrojums:
"Apsauciens" bieži saistās ar emocionālu vai morālu nosodījumu, un to lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda rīcību, viedokli vai īpašībām. Atšķirībā no vienkāršas lamāšanās, apsauciens var būt arī izsmalcināts vai netiešs (piemēram, ironisks pārmetums).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.