apriepojums
"Apriepojums" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē:
Īsa nozīme:
Priekšnojauta, aizdomas vai aizspriedums (bieži vien negatīvs) par kaut ko vai kādu, kas veidojas pirms tiešas pieredzes vai pilnīgas informācijas.
Galvenās nianses:
1. Priekšnoteikta negatīva attieksme — viedoklis, kas radies bez objektīva pamata.
2. Iepriekšējs spriedums — vērtējums, kas veidots pirms faktiem.
3. Bieži vien kļūdains — apriepojums nereti izrādās nepareizs, kad iegūta vairāk informācijas.
Piemēri lietojumā:
1. Sociālā kontekstā:
"Viņš pret jauno kolēģi izturējās ar apriepojumu, jo domāja, ka jaunieši ir nepieredzējuši."
2. Personīgās attiecībās:
"Man bija apriepojums, ka šis ceļojums būs garlaicīgs, taču tas izrādījās lielisks piedzīvojums."
3. Kultūras stereotipu kontekstā:
"Daudziem cilvēkiem ir apriepojumi pret svešām tradīcijām, tikai tāpēc ka tās nav pazīstamas."
Sinonīmi: aizspriedums, priekšnoteikums, priekšstāvējums, stereotips.
Antonīmi: atvērtība, objektivitāte, neaizspriedumainība.
Vārds "apriepojums" cēlies no vācu valodas (Vorurteil — "priekšspriedums") un latviešu valodā lietots kopš 19. gadsimta. Tas uzsver domu vai attieksmi, kas veidojusies pārāk agri, bieži vien traucējot objektīvai novērtēšanai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.