apopleksija
Apopleksija ir novecojis medicīnisks termins, kas mūsdienās lielākoties lietots vēsturiskā kontekstā. Tas apzīmē pēkšņu, smagu smadzeņu asinsrites traucējumu, kas izraisa apziņas zudumu un paralīzi — citiem vordiem, insultu (vai stroke).
Īss skaidrojums:
- Burtiskā nozīme (no grieķu valodas): "pārsteigts trieciens" vai "sasitums".
- Mūsdienu ekvivalents: Insults (ischemiskais vai hemorāģisks insults).
- Vēsturiski apopleksiju bieži saistīja ar "asinsspiediena triecienu" vai pēkšņu miesas funkciju zaudēšanu bez detalizētas zināšanas par cēloņiem.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks/vēstījuma konteksts:
"Vecā hronikā minēts, ka ķēniņš mira no apopleksijas pēc bargas strīda."
2. Mūsdienu lietojums (reti, biežāk metaforiski):
"Viņš bija tik dusmīgs, ka izskatījās, ka viņu piemeklēs apopleksija!"
(t.i., pēkšņa ļaunuma/satraukuma "trieka")
3. Medicīniskā literatūrā (arhaiski):
"19. gadsimtā apopleksiju ārstēja ar asins nolaišanu."
Svarīgi: Mūsdienu medicīnā lieto precīzākus terminus — insults, ischemiskais insults, hemorāģisks insults vai smadzeņu trieka.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.