apokrifs
"Apokrifs" (no grieķu valodas: ἀπόκρυφος — "slēpts, noslēpts") ir termins, kas galvenokārt lietots divos kontekstos:
1. Reliģijā (kristietībā)
Apokrifi ir reliģiski teksti, kas nav iekļauti oficiālajā Bībeles kanonā, bet ir līdzīgi pēc satura vai stila. Tos uzskata par "šaubīgiem" vai "nekanoniskiem" — tie netiek atzīti par dievišķi iedvestiem, bet var saturēt vēsturisku vai garīgu vērtību.
Piemēri:
- Jaunās Derības apokrifi: Piemēram, "Toma evaņģēlijs", "Jēzus bērnības evaņģēlijs" — teksti, kas apraksta Jēzus dzīvi, bet netika iekļauti Bībelē.
- Vecās Derības apokrifi: Piemēram, "Judītes grāmata", "Makabeju grāmatas" (dažās tradīcijās tiek iekļautas, piemēram, katoļu Bībelē kā "deuterokanonišķi").
2. Pārnestā nozīmē
Cilvēku sarunvalodā "apokrifs" var nozīmēt šaubīgu autentiskumu, leģendāru vai neoficiālu stāstu.
Piemēri:
- "Viņš pastāstīja kādu apokrifu par seniem ģimenes noslēpumiem." (t.i., neapstiprinātu stāstu).
- "Šis notikums ir kļuvis par apokrifu mūsu pilsētas folklora." (mīts vai neoficiāla versija).
Īsumā:
Apokrifs = 1) nekanonisks reliģisks teksts vai 2) šaubīgs/leģendārs stāsts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.