apokalipse
"Apokalipse" nozīme īsumā:
Tas ir grieķu cilmes vārds (apokálypsis), kas burtiski nozīmē "atklāšana" vai "noslēpuma atklāšana". Mūsdienās to visbiežāk lieto, lai apzīmētu pasaules gala dramatisku notikumu vai katastrofu, kas rada plašus iznīcināšanas vai sabiedrības sabrukuma tēlus.
Galvenās nozīmes:
1. Reliģiskā kontekstā – atsauce uz pēdējo laiku pravietojumiem, piemēram, Jaunās Derības "Atklāsmes grāmata" (Apokalipse), kurā tiek aprakstītas pasaules gala cīņas.
2. Vispārīgā nozīmē – masīva katastrofa, kas rada pamatīgas izmaiņas sabiedrībā vai pasaulē.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks piemērs:
Pirmais pasaules karš daudziem māksliniekiem šķita kā apokalipse – civilizācijas sabrukums un morālo vērtību iznīcināšana.
2. Dabas parādības metafora:
Klimata pārmaiņas var izraisīt patiesu ekoloģisku apokalipsi, ja netiks veiktas steidzamas darbības.
3. Popkultūrā:
Filma "Mad Max: Ceļa dusmas" attēlo postapokaliptisku pasauli pēc resursu karu apokalipses.
4. Reliģisks teksts:
Kristiešu eshatoloģijā apokalipse simbolizē ļaunuma galu un jaunas pasaules sākumu.
Sinonīmi: katastrofa, gals, postījumi, armagedons (šaurākā nozīmē).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.