"Apmetums" latviešu valodā nozīmē vieta, kur cilvēki ir apmetušies dzīvot, tas ir, apdzīvota vieta, ciemats vai mazāka apdzīvotības vienība. Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu mazāku, lauku vai vēsturisku apdzīvotu vietu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/vietvārds:
"Senatnē šī apmetume vietā atradās līvu ciems."
"Arheologi atklāja aizsargājamo seno apmetumu pie upes."
2. Mūsdienu lietojums (retāk):
"Kalnos vēl joprojām ir sīkas, izkaisītas apmetumes."
"Tūristu apmetume naktī ieskauj pilnīgs klusums."
Saistītie jēdzieni:
- Apmetne — bieži lietots sinonīms, it īpaši runājot par nometni vai pagaidu dzīvesvietu (piemēram, tūristu apmetne, ziemeļbriežu apmetne).
- Ciemats — maza apdzīvota vieta, bieži lielāka par apmetumu.
- Ciems — lauku apdzīvota vieta.
Īsumā: "Apmetums" ir maza apdzīvota vieta, kas var būt pastāvīga vai pagaidu, un vārds nereti atrodams vēstures, ģeogrāfijas vai arheoloģijas kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.