"Aplams" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas nozīmē muļķīgs, bezjēdzīgs, nepamatots, nepareizs vai absurds. Tas apzīmē domu, uzskatu, rīcību vai apgalvojumu, kam trūkst loģikas, saprāta vai patiesības pamata.
Piemēri:
1. Runāšanā:
"Viņa aplamie apgalvojumi par Zemes plaknību izraisīja smieklus auditorijā."
"Netici tam aplamajam baumam — tā ir tikai nepatiesa izdomājuma."
2. Darbībā/lemjumā:
"Ieguldīt visus uzkrājumus nepārbaudītā uzņēmumā bija aplams lēmums."
"Viņa aplamā pārliecība, ka laiks būs saulains, noveda pie slapjām drēbēm."
3. Uzskatos/pārliecībā:
"Senos laikos bija aplams uzskats, ka zibens ir dievu dusmu izpausme."
"Daudzi aplami stereotipi joprojām pastāv sabiedrībā."
Sinonīmi: muļķīgs, neprātīgs, absurds, nepamatots, nepareizs.
Antonīmi: pamatots, saprātīgs, loģisks, ticams, pareizs.
Vārds "aplams" bieži lietots, lai kritizētu kļūdainu argumentāciju, maldus vai neapdomīgu rīcību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.