Aplamība nozīmē muļķību, neprātību, absurdu vai bezjēdzīgu rīcību/izteicienu. Tas ir darbības vai paziņojuma stāvoklis, kas izceļas ar pilnīgu saprāta trūkumu vai neadekvātumu.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņa pārsteigumam, visi atzina tās priekšlikuma aplamību — būvēt māju bez pamatiem."
2. Rakstītā tekstā:
"Politiķa apgalvojums par Zemes plakano formu atklāja tā acīmredzamo aplamību."
3. Ikdienā:
"Lēkt no jumta ar lietussargu kā drošības līdzekli ir tīra aplamība."
Sinonīmi: muļķība, neprāts, absurds, bezjēdzība.
Antonīmi: gudrība, saprātīgums, loģika, jēga.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.