"Apburtība" nozīmē burvestību, maģisku iedarbību vai aizraujošu, nepārvaramu ietekmi, kas cilvēku vai apstākļus pakļauj kādam spēkam.
Piemēri:
1. Burvestību kontekstā:
Pasakā ragana izmantoja apburtību, lai pārvērstu princi par vardu.
2. Pārnestā nozīmē (aizraujoša ietekme):
Viņa smaids bija tāda apburtība, ka visi apkārtējie jutās maģiski piesaistīti.
Dzejnieka vārdiem piemita dabas apburtība, kas lika lasītājiem aizmirst par laiku.
Īsumā: Apburtība var būt gan faktiska maģiska darbība (fantāzijā, folklorā), gan metaforiska apraksta par kaut ko nepretotiesi pievilcīgu vai iespaidu radošu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.