apbedījums
"Apbedījums" nozīmē miruša cilvēka ieguldīšana zemi vai citā vietā pēc atvadīšanās ceremonijas (bēru rituāls).
Piemēri:
1. "Vecmāmiņas apbedījums notika klusā un svinīgā atmosfērā."
Šeit vārds apzīmē pašu bēru ceremoniju un mirušās ieguldīšanu kapā.
2. "Pēc apbedījuma visi viesi pulcējās piemiņas pusdienās."
Rāda, ka apbedījums ir process, pēc kura seko citas bēru tradīcijas.
3. "Viņš izvēlējās kremāciju, nevis tradicionālu apbedījumu zemē."
Šajā kontekstā "apbedījums" tiek lietots kā pretstats citai nāves aprites metodei.
Sinonīmi: bēres, aizrašana, pagrašana (retāk lietots).
Skaidrojums: Latviešu valodā "apbedījums" biežāk attiecas uz pašu aktu (miruša cilvēka novietošana kapā), bet ikdienā to dažkārt lieto arī kā jēdzienu, kas aptver visas bēru ceremonijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.