antropoģenēze
Antropoģenēze (no grieķu: anthrōpos — 'cilvēks' + genesis — 'izcelšanās, rašanās') ir cilvēka kā bioloģiskas sugas evolūcijas process, kas apraksta tā izcelšanos un attīstību no primātu priekštečiem līdz mūsdienu cilvēkam (Homo sapiens).
Īsumā:
Tas ir cilvēka evolūcijas ceļš — kā mēs esam attīstījušies no seniem primātiem.
Piemēri antropoģenēzes procesā:
1. Pāreja uz divkājīgu gaitu (bipedālisms) — priekšteči kā Australopithecus sāka staigāt taisni, atbrīvojot rokas instrumentu lietošanai.
2. Smadzeņu tilpuma palielināšanās — no Homo habilis (ap 600 cm³) līdz Homo sapiens (vidēji 1300–1400 cm³).
3. Instrumentu un tehnoloģiju attīstība — no vienkāršiem akmens rīkiem (Olduvai kultūra) līdz sarežģītiem ieročiem, uguns izmantošanai un mākslai.
4. Sociālās struktūras un komunikācijas attīstība — valodas, kultūras un sabiedrību veidošanās.
Svarīgi posmi (pēc fosilijām):
- Sahelanthropus tchadensis (ap 7 milj. gadus) — iespējams, agrīnais divkājīgais.
- Homo erectus (ap 2 milj. gadus) — izplatījās no Āfrikas uz Āziju, lietoja uguni.
- Homo neanderthalensis — Eiropas un Rietumāzijas "brālēns", izzudis pirms ap 40 000 gadiem.
- Homo sapiens — parādījās Āfrikā pirms ap 300 000 gadiem, pārņēma visu pasauli.
Antropoģenēze pēta paleoantropoloģija, balstoties uz fosilijām, ģenētikas pētījumiem un arheoloģiskiem atradumiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.