"Antiseptisks" nozīmē mikroorganismus (baktērijas, vīrusus, sēnītes) iznīcinošs vai to augšanu kavējošs, īpaši uz ādas, gļotādām vai virsmām, lai novērstu infekciju.
Īss skaidrojums:
Antiseptiķi tiek lietoti uz dzīvu audiem (piemēram, ādai, gļotādām), savukārt dezinfekcijas līdzekļi — uz virsmām (galdiem, instrumentiem).
Piemēri lietojumam:
1. Ādas apstrāde pēc iegriezuma — joda vai spirta šķīdums.
2. Rokas dezinfekcija — antiseptiskie gēli vai šķīdumi (piemēram, ar hlorheksidīnu).
3. Mutes un rīkles iekaisumu mazināšana — antiseptiskas skalošanas šķīdumi (piemēram, ar sāls piedevu vai hlorheksidīnu).
4. Acu pilieni — antiseptiski līdzekļi infekciju profilaksei.
Bieži sastopami antiseptiķi:
- Spirts (etanols)
- Jods (piemēram, betadīns)
- Ūdeņraža peroksīds
- Hlorheksidīns
Svarīgi: Antiseptiķi nav domāti iekšējai lietošanai (izņemot speciālus gadījumus saskaņā ar ārsta norādījumiem, piemēram, dažus mutes skalošanas līdzekļus).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.