animisms
"Animisms" (latviski "animisms" vai "animistiskās ticības") ir pārliecība, ka visām dabīgām lietām, objektām un vietām piemīt dvēsele vai garīga būtība. Tas ietver ticību, ka ne tikai cilvēki un dzīvnieki, bet arī koki, upes, kalni, akmeņi vai laika parādības var būt apveltīti ar apziņu, gribu un spēju ietekmēt pasauli.
Īsumā:
Animisms ir viena no senākajām reliģiskajām idejām, kas uzskata, ka visa daba ir dzīva un garīgi nozīmīga.
Piemēri:
1. Seno kultūru ticējumi:
Daudzas pamatiedzīvotāju kultūras (piemēram, Sibīrijas šamanisms, dažas Amerikas pamatiedzīvotāju tradīcijas) uzskata, ka dzīvniekiem (piemēram, vilkiem, lāčiem) un dabas parādībām (piemēram, pērkona vētrainim) piemīt gari, kurus var izmantot vai izlūgt.
2. Šintoisms Japānā:
Šinto tradīcijā tiek cienīti "kami" – gari, kas pārstāv dabas objektus (koku, kalnu, avotu). Piemēram, svētais kalns Fudži tiek uzskatīts par kami.
3. Mūsdienu pārnesumi:
Dažos folkloras vai mūsdienu ekoloģiskajos kustību aspektos var atrast animisma atblāzmas – piemēram, uzskats, ka mežs vai zeme ir "dzīva" un ir vērta cieņas ne tikai praktisku, bet arī garīgu iemeslu dēļ.
Svarīgi:
Animisms bieži tiek saistīts ar pirmatnējām reliģijām un ir atšķirīgs no monoteistiskām vai politeistiskām sistēmām, jo tas nekoncentrējas uz dieviem, bet uz ikviena objekta iekšējo dvēseli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.