angstrēms

"Angstrēms" (simbols: Å) ir garuma mērvienība, kas galvenokārt izmantota atomu un molekulu mērogā.
1 angstrēms = 10⁻¹⁰ metri (0,000 000 000 1 m) vai 0,1 nanometri.

Piemēri:
1. Ūdeņraža atoma diametrs ir aptuveni 1 Å.
2. Kodolu attālumi molekulās (piemēram, saites garums oglekļa atomiem dimantā) bieži mērāmi angstrēmos (1,5–2 Å).
3. Rentgenstaru viļņu garumi un kristālu režģa konstantes bieži izteiktas angstrēmos (piem., 1–10 Å).

Vēsturiski angstrēmu plaši lietoja optikā un cietvielu fizikā, bet mūsdienās oficiāli ieteicams izmantot SI mērvienības (piem., nanometrus). Tomēr tas joprojām ir ierasts speciālistu vidē.

Įrašas
Paaiškinimas	"Angstrēms" (simbols: Å) ir garuma mērvienība, kas galvenokārt izmantota atomu un molekulu mērogā. 1 angstrēms = 10⁻¹⁰ metri (0,000 000 000 1 m) vai 0,1 nanometri. Piemēri: 1. Ūdeņraža atoma diametrs ir aptuveni 1 Å. 2. Kodolu attālumi molekulās (piemēram, saites garums oglekļa atomiem dimantā) bieži mērāmi angstrēmos (1,5–2 Å). 3. Rentgenstaru viļņu garumi un kristālu režģa konstantes bieži izteiktas angstrēmos (piem., 1–10 Å). Vēsturiski angstrēmu plaši lietoja optikā un cietvielu fizikā, bet mūsdienās oficiāli ieteicams izmantot SI mērvienības (piem., nanometrus). Tomēr tas joprojām ir ierasts speciālistu vidē.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.