"Anestētisks" nozīme:
Apzīmē vielu vai procesu, kas izraisa anestēziju — nejūtību, apziņas zudumu vai sāpju ieslāpēšanu, parasti medicīniskos nolūkos (operāciju laikā).
Piemēri lietojumā:
1. Medicīnā:
"Ķirurgs pacientam ievadīja anestētisku zāli, lai tas nejustu sāpes operācijas laikā."
2. Pārnestā nozīmē (par notikumu, atmosfēru):
"Vienmuļā lekcija bija gandrīz anestētiska — daudzi klausītāji gandrīz aizmiga."
(Šeit — radošs garlaicību, emociju trūkumu)
Saistītie termini:
- Anestēzija — nejūtības stāvoklis.
- Anestētiķis — speciālists, kas veic anestēziju.
- Anestētika — anestētiskās zāles.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.