analfabētisms

"Analfabētisms" nozīme:
Tas ir vārds vai izteiciens, kas rakstīts kļūdaini, atbilstoši neizglītota cilvēka (analfabēta) rakstīšanas kļūdām vai valodas lietojuma nepareizībām. Tas bieži atspoguļo fonētisku rakstību, kur vārds rakstīts tā, kā tas izklausās, nevis saskaņā ar pareizrakstības normām.

Piemēri analfabētismiem latviešu valodā:
1. "Šņaukāt" vietā raksta "šņaukāt" (pareizi: "šņākt").
2. "Varbūt" kļūdaini rakstīts kā "varbūt" (pareizi: "varbūt").
3. "Gribēju" fonētiski rakstīts kā "gribēju" (pareizi: "gribēju" — ar "i").
4. "Izglītība" kļūdaini pārveidots par "izglītība" (pareizi: "izglītība").

Piezīme:
Šādas kļūdas nereti sastopamas, kad cilvēks mācās rakstīt vai ir ieradies rakstīt pēc dzirdētā, nezinot pareizrakstības likumus. Tie var būt arī apzināti lietoti literāros darbos, lai atspoguļotu varoņu sociālo stāvokli vai izcelsmi.

Įrašas
Paaiškinimas	"Analfabētisms" nozīme: Tas ir vārds vai izteiciens, kas rakstīts kļūdaini, atbilstoši neizglītota cilvēka (analfabēta) rakstīšanas kļūdām vai valodas lietojuma nepareizībām. Tas bieži atspoguļo fonētisku rakstību, kur vārds rakstīts tā, kā tas izklausās, nevis saskaņā ar pareizrakstības normām. Piemēri analfabētismiem latviešu valodā: 1. "Šņaukāt" vietā raksta "šņaukāt" (pareizi: "šņākt"). 2. "Varbūt" kļūdaini rakstīts kā "varbūt" (pareizi: "varbūt"). 3. "Gribēju" fonētiski rakstīts kā "gribēju" (pareizi: "gribēju" — ar "i"). 4. "Izglītība" kļūdaini pārveidots par "izglītība" (pareizi: "izglītība"). Piezīme: Šādas kļūdas nereti sastopamas, kad cilvēks mācās rakstīt vai ir ieradies rakstīt pēc dzirdētā, nezinot pareizrakstības likumus. Tie var būt arī apzināti lietoti literāros darbos, lai atspoguļotu varoņu sociālo stāvokli vai izcelsmi.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.