anakreontisks
"Anakreontisks" ir īpašības vārds, kas apzīmē vieglu, dzīvespriecīgu, mīlas un vīna daiļradi, kas raksturīga sengrieķu dzejnieka Anakreonta (ap 570–485 p.m.ē.) daiļradei. Šis stils izceļas ar vieglumu, humoru, dzīves baudīšanu un nereti – mīlas vai dzēriena tematikā.
Galvenās iezīmes:
- Viegls, elegants stils;
- Temati: mīla, vīns, dzīvesprieka slavināšana, dabā pavadīts laiks;
- Bieži vien humoristisks vai nedaudz frivols;
- Raksturīgi tēli: Kupidons, gracijas, puķes, vīna kausi.
Piemēri:
1. Latviešu literatūrā – Anakreontisko motīvu ietekme redzama Jāņa Raiņa dzejā, piemēram, dzejolī "Vīns", kur slavēta dzīvesprieca un bauda.
Piemēra fragments:
"Dzert, dzert vīnu sarkanu, / Kamēr mūžs vēl zaļš un jauns..."
2. Ārzemju literatūrā – Vācu dzejnieka Johanna V. Gētes dzejolis "Anakreona kaps" („Anakreons Grab“) ir piemērs, kur tiek atsaukta uz Anakreontisko tradīciju, slavējot dzīvespriecu un mākslu pāri nāvei.
3. Klasisks anakreontisks motīvs (atveidojums būtībā):
"Dod man vīna, meitene, / lai sirdi sildu dziļi, / lai Kupidons ar puķēm nāk / un smiekli skanēs ziļi."
Saīsināti:
"Anakreontisks" nozīmē vieglu, dzīvespriecīgu daiļradi par mīlu, vīnu un baudu, kas cēlusies no Anakreonta dzejas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.