"Anahorets" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē vientuļnieku, atsvešinātu cilvēku, kas dzīvo atsevišķi no sabiedrības, bieži vien ar reliģisku vai garīgu mērķi. Tas cēlies no grieķu vārda "anachōrētēs" (ἀναχωρητής), kas nozīmē "atkāpējs" vai "izvairītājs".
Piemēri lietojumā:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Viduslaikos daudzi kristiešu mūki kļuva par anahoretiem, meklējot dievišķo patiesību tuksnesī vai mežu klusumā."
2. Mūsdienu metaforiskā nozīmē:
"Pēc sabiedrības kritikas viņš kļuva par īstu anahoretu — dzīvoja meža mājiņā, izvairoties no jebkādiem kontaktiem."
3. Literatūrā:
"Rakstnieka tēls romānā ir anahorets, kas meklē mieru pilnīgā vientulībā, bēgot no pilsētas haosa."
Saistītie jēdzieni: eremīts, askēts, vientuļnieks.
Atšķirība: "Anahorets" bieži uzsver apzinātu atvēršanos no pasaules (īpaši reliģisku iemeslu dēļ), savukārt "vientuļnieks" var būt arī sociālas izolācijas rezultāts bez garīga konteksta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.