anabioze
"Anabioze" ir bioloģisks termins, kas apzīmē dzīvības procesu ievērojamu palēnināšanos vai apturēšanu, lai organisms izdzīvotu nelabvēlīgos apstākļos (piemēram, sausumu, ekstrēmas temperatūras, skābekļa trūkumu). Šajā stāvoklī metabolismu gandrīz vai pilnībā apstājas, bet organisms var atgriezties normālā dzīvībā, kad apstākļi atkal kļūst labvēlīgi.
Piemēri:
1. Liekas — dažām sēklām spēja ilgus gadus palikt anabiozē, līdz mitrums un siltums aktivizē dīgtspēju.
2. Nematodes — daudzas mikroskopiskās tārpiņas var izžūt un iekļūt anabiozē, pārdzīvojot ilgstošu sausumu.
3. Tardigrades ("ūdenslāči") — spēj izdzīvot kosmosā, ekstrēmu aukstumu vai radiāciju, ievadoties anabiozes stāvoklī.
4. Baktērijas endospores — veido aizsargātas formas, kas paliek anabiozē gadu simtiem, līdz atgriežas vide ar barības vielām.
Atšķirība no hibernācijas: Hibernācijā metabolismu tikai ievērojami samazina, bet anabiozē tas praktiski apstājas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.