"Anabaptisms" ir daudzskaitļa forma no "anabaptism", kas attiecas uz atkārtotas kristīšanas praksi vai tās teorētisko pamatojumu. Vārds cēlies no grieķu valodas: ana- (no jauna) + baptizein (kristīt).
Īsa nozīme:
Tas apzīmē pieeju, ka kristīšanai jābūt apzinātam pieņemšanas aktam pieauguša vecumā, nevis zīdaiņiem. Tāpēc tie, kas jau kristīti bērnībā, tiek kristīti atkārtoti, kad pieņem personīgu ticību.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"The Radical Reformation in the 16th century was marked by various forms of anabaptisms, where groups like the Swiss Brethren rejected infant baptism."
(Radikālā reformācija 16. gadsimtā izpaudās dažādos anabaptismu veidos, kuros grupas kā Šveices brāļi noraidīja zīdaiņu kristīšanu.)
2. Salīdzinošā reliģiju pētniecībā:
"Modern scholars study different anabaptisms across cultures to understand how adult baptism shapes community identity."
(Mūsdienu pētnieki analizē dažādus anabaptismus dažādās kultūrās, lai saprastu, kā pieaugušo kristīšana veido kopienas identitāti.)
Saistītie termini:
- Anabaptisti (piemēram, menonīti, huterieši, amisi) – kustības, kas vēsturiski praktizēja šo ticību.
- "Believer's baptism" (ticīga kristīšana) – mūsdienu analogs, ko lieto daudzas baptistu un evaņģēlisko draudzes.
Svarīgi:
Termins bieži saistās ar radikālu protestantismu, pacifismu un draudzes brīvības principiem. Vēsturiski anabaptisti tika vajāti gan no katoļu, gan luterāņu puses.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.