ambulatorisks
"Ambulatorisks" ir medicīnisks termins, kas apzīmē pacientu, kurš spēj staigāt un pārvietoties patstāvīgi, un kura stāvoklis neietver nepieciešamību pēc gultas režīma vai stacionāra ārstēšana.
Īsumā: staigājošs, mobils pacients, kas var apmeklēt ārstu bez hospitalizācijas.
Piemēri lietošanai:
1. Ambulatorā prakse — ārstniecības pakalpojumi pacientiem, kuri ierodas uz konsultāciju un aiziet mājās (ne paliek stacionārā).
Piemērs: "Pēc nelielas operācijas pacients tika izrakstīts uz ambulatoru uzraudzību."
2. Ambulatorā aprūpe — ārstēšana vai procedūras, kas neprasa nakšņošanu slimnīcā.
Piemērs: "Ķīmijterapija bieži tiek veikta ambulatorā, pacientam ierodoties tikai procedūru laikā."
3. Ambulatorisks pacients — cilvēks, kurš apmeklē ārstu ar kādu saslimšanu, bet var uzturēt ikdienas aktivitātes.
Piemērs: "Ar salauztu roku viņš joprojām ir ambulatorisks, jo var pārvietoties ar autobusu."
Pretstatā šim terminam ir stacionārs pacients (kurš atrodas slimnīcā) vai gultas guļošs pacients.
Termins cēlies no latīņu vārda ambulare — "staigāt".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.