"Alūvijs" ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē jaunākās nogulumiežu kārtas, kas veidojušās upju, ezeru vai jūru nogulumu rezultātā. Tas parasti sastāv no smilšām, grants, aleirītiem un māliem, kas uzkrājušies salīdzinoši nesenā ģeoloģiskajā laikā (holocēnā).
Īsumā: Alūvijs ir jauni, bieži auglīgi nogulumi, ko atstājušas ūdenstraumes.
Piemēri:
1. Līdzenumu augsnes — daudzas upju ielejas (piemēram, Daugavas ieleja) bagātīgas ar alūviālām augsnēm, kas piemērotas lauksaimniecībai.
2. Upju salas un krastu nogulumi — jaunas smilšainas vai grantainas formas, kas veidojas upes gultnē vai piekrastē.
3. Delta nogulumi — piemēram, Nīlas vai Gangas deltā, kur uzkrājušies biezie alūviālie slāņi.
Svarīgi: Alūvijs bieži ir saistīts ar derīgo izrakteņu (piemēram, zelta, dimantu) veidošanos, jo smagie minerāli uzkrājas kopā ar nogulām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.