alķīmija
"Alķīmija" ir senā pseidozinātne, kas apvienoja ķīmiju, metafiziku, filozofiju un mistiku. Tās galvenie mērķi bija:
1. Pārvērst nepiederošos metālus (piemēram, svinu) zeltā ar mītisku vielu – filozofu akmeni.
2. Radīt dzīvības eliksīru, kas nodrošinātu mūžīgu jaunību vai nemirstību.
3. Garīgais pašuzlabojums – daudzas tradīcijās alķīmija tika saprasta kā dvēseles attīrīšanas process.
Piemēri:
1. Vēsturiski – Viduslaiku alķīmiķi kā Nīkolass Flamels (Francijā) vai Ģeorgs Riplijs (Anglijā) meklēja filozofu akmeni. Daudzi eksperimenti veicināja ķīmijas attīstību (piemēram, destilācijas tehnikas).
2. Simboliski – Kārlis Jungs interpretēja alķīmiju kā psiholoģisku procesu, kurā cilvēks "pārvērš" savu apziņu, sasniedzot garīgo pilnību.
3. Mūsdienu lietojums – Vārds bieži lietots metaforiski, lai apzīmētu brīnumainu pārvērtību (piemēram: "Šefs alķīmijā pārvērš vienkāršas sastāvdaļas gardu ēdienu").
Īsumā: Alķīmija bija senu zināšanu sintēze, kurā praktiskie eksperimenti bija sajaukti ar garīgām un mistiskām idejām, ietekmējot gan zinātni, gan kultūru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.