aktinomikoze
Aktinomikoze ir hroniska infekcijas slimība, ko izraisa aktinomicēti — baktērijas, kas parasti dzīvo mutē, zarnu traktā un citās ķermeņa daļās, bet ievainojumu vai imūnsistēmas vājuma gadījumā var izraisīt infekciju. Tā bieži ietekmej seju, kaklu, krūtis vai vēderu, izraisot audzējumus, abscesus un šķiedrainu audu veidošanos.
Piemēri:
1. Žokļa un kakla aktinomikoze — visbiežākā forma, kas parasti sākas pēc zobu infekcijas, traumas vai ķirurģiskas iejaukšanās. Var izraisīt sāpīgus pietūkumus žokļa apvidū, ar laiku veidojoties fistulām (kanāliem), kas izdala granulu saturu.
2. Krūšu aktinomikoze — var attīstīties, ja baktērijas no mutes vai kuņģa-zarnu trakta nonāk elpceļos. Simptomi ietver ilgstošu klepu, drudzi un svaras zudumu, un radiogrāfijā var tikt sajaukta ar vēzi vai tuberkulozi.
3. Vēdera aktinomikoze — parasti saistīta ar kuņģa-zarnu trakta operācijām vai perforācijām. Izpaužas kā hronisks vēdera sāpju sindroms, palielināti audzējumi vēderā, kas var izplatīties uz aknām, liesu vai citiem orgāniem.
Ārstēšana parasti ietver ilgstošu antibiotiku lietošanu (piemēram, penicilīnu) un dažkārt ķirurģisku abscesu drenāžu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.