akrostihs
Akrostihs ir dzejas veids, kurā pirmie katras rindas burti (retāk pēdējie vai citi) no augšas uz leju veido vārdu, frāzi vai vārdu kopumu.
Īss raksturojums:
- Būtība: slēpts teksts vai vēstījums, kas nolasāms vertikāli.
- Mērķis: radīt papildu nozīmi, uzsvērt autora vārdu, noslēpt vēstījumu vai izveidot spēli.
Piemēri latviešu valodā:
1. Vārda "SAULE" akrostihs:
> Sārti aust rīts,
> Acis atveras,
> Uz zemes krīt
> Liets gaismas stars,
> Es smaidu tev.
2. Vārda "MĀJA" akrostihs:
> Mieru jūtu es,
> Ātri aizskrien dienas,
> Jaukas ir vakaros,
> Atgriežos vienmēr tur.
3. Klasisks piemērs (J. Rainis "Pūt, vējiņi!" fragmentā):
Rainis dažos darbos izmantoja akrostihus, piemēram, sveicienos vai mīlas dzejā, kur rindu sākuma burti veidoja personas vārdu.
Akrostihi bieži sastopami bērnu dzejā, mīlas dzejoļos, kā arī kā intelektuāla izaicinājuma vai slēpta vēstījuma elements.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.