"Akropole" (no grieķu: akros — 'augsts', polis — 'pilsēta') ir seno grieķu pilsētu augstākā, nostiprinātā daļa, kas parasti atradās kalnā vai pakalnā. Tā kalpoja kā reliģiskais un militārais centrs, kā arī pēdējā patvēruma vieta.
Galvenās nozīmes:
1. Vēsturiskā — akropoles bija svarīgas senajā Grieķijā (piemēram, Atēnu Akropole).
2. Mūsdienu lietojums — simboliski var apzīmēt kādu iestādi, organizāciju vai struktūru kā "augstāko varu" vai "centru".
Piemēri:
1. Atēnu Akropole — slavenākā akropole pasaulē, kur atrodas Partenons.
2. Metaforiski:
"Universitāte ir zināšanu akropole."
"Uzņēmuma galvenā mītne ir tā akropole — tur koncentrējas visa vadība."
Īsumā: Akropole ir vēsturisks nostiprināts paugurs pilsētā, bet mūsdienās var lietot arī kā metaforu par kādu dominējošu centru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.