akcentuācija

Akcentuācija nozīmē:
1. Uzsvara izrādīšana runā (intonācija, spēks, ilgums).
2. Pamatīpašību izcelšana (piemēram, personībā, mākslas darbā).

Piemēri:
1. Valodā:
Latviešu valodā vārda "laiks" akcentuācija maina nozīmi:
– laiks (laika apstākļi)
– laiks (laika periods)

2. Personības psiholoģijā:
"Viņa komunikabilitātes akcentuācija izpaužas kā spēja viegli iejusties jebkurā sabiedrībā."

3. Mākslā:
"Krāsu akcentuācija gleznā pievērš uzmanību centrālajai figūrai."

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'akcentuacija' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	Akcentuācija nozīmē: 1. Uzsvara izrādīšana runā (intonācija, spēks, ilgums). 2. Pamatīpašību izcelšana (piemēram, personībā, mākslas darbā). Piemēri: 1. Valodā: Latviešu valodā vārda "laiks" akcentuācija maina nozīmi: – laiks (laika apstākļi) – laiks (laika periods) 2. Personības psiholoģijā: "Viņa komunikabilitātes akcentuācija izpaužas kā spēja viegli iejusties jebkurā sabiedrībā." 3. Mākslā: "Krāsu akcentuācija gleznā pievērš uzmanību centrālajai figūrai."