akcelerācija
Akcelerācija (no latīņu acceleratio — "paātrināšana") ir fizikālais lielums, kas raksturo ātruma izmaiņas ātrumu laika vienībā.
Tas parāda, cik ātri mainās ķermeņa ātrums (gan lielums, gan virziens).
Galvenās īpašības:
- Mērvienība: metri sekundē kvadrātā (m/s²).
- Vektoriāls lielums (ir virziens).
- Var rasties, mainoties ātrumam, kustības virzienam vai abiem vienlaikus.
Piemēri:
1. Automašīna paātrinās
Ja automašīna palielina ātrumu no 0 līdz 20 m/s 5 sekundēs, tās vidējā akcelerācija ir:
\( a = \frac{20 \, \text{m/s} - 0 \, \text{m/s}}{5 \, \text{s}} = 4 \, \text{m/s}^2 \).
2. Brīvais kritiens
Ķermenim krītot Zemes gravitācijas laukā, tā paātrinājums ir aptuveni \( 9,8 \, \text{m/s}^2 \) (virzienā uz Zemes centru).
3. Pagrieziens ar nemainīgu ātrumu
Automašīna, kas brauc ar pastāvīgu ātrumu bet griežas pa līkumu, maina kustības virzienu — tā ir centripetālā akcelerācija (virzīta uz līkuma centru).
4. Raķetes palaišana
Raķete startējot strauji palielina ātrumu, tāpēc tās akcelerācija ir liela pozitīvā virzienā (piemēram, \( 30 \, \text{m/s}^2 \) augšup).
Ikdienas lietojums:
Termins "akcelerācija" tiek lietots arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu procesa paātrināšanos (piemēram, tehnoloģiju attīstības akcelerācija).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.