aizrunātāja
"Aizrunātājs" nozīme:
Persona, kas aizstāv citu cilvēku (parasti apsūdzēto) tiesā vai citā oficiālā procesā, sniedzot juridiskus argumentus un pārstāvot viņa intereses. Tas ir aizstāvis (advokāts) tiesvedībā.
Piemēri lietojumam:
1. Tiesas procesā:
"Apsūdzētā aizrunātājs pārliecinoši pierādīja, ka pierādījumi ir nepietiekami."
2. Administratīvā procedūrā:
"Darba strīda komisijā darbinieku pārstāvēja viņa aizrunātājs."
3. Vēsturiski/kontekstuāli:
"Senajā Romā aizrunātāji (advokāti) bieži bija ievērojamas sabiedriskās figūras."
Saistītie termini:
- Advokāts (vispārējs jurista termins)
- Aizstāvis (bieži lietojams sinonīms)
- Prokurors (pretējā loma – apsūdzības pārstāvis)
Svarīgi:
Vārds "aizrunātājs" latviešu valodā ir oficiālāks un šaurāks nekā "advokāts" – tas tieši norāda uz tiesas procesa dalībnieku, nevis vispārīgu juristu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.