aizprāts

"Aizprāts" latviešu valodā nozīmē ārprātu, trakumu, ārprātīgu stāvokli vai neprātu. Tas apzīmē garīgu sajukumu, kurā cilvēks zaudē kontaktu ar realitāti, rīkojas neloģiski vai piedzīvo halucinācijas.

Piemēri lietojumā:

1. Tēvs pēc bērna nāves bija aizprātā — domājams, ka viņš bija dziļā sērā vai psihiskā krīzē, kas izjauca viņa normālo prāta darbību.
2. Mākslinieka radošais aizprāts iedvesmoja viņa dīvainākās gleznas — šeit tas var nozīmēt "ārprātīgu" vai neierastu, traku radošumu.
3. Vecās leģendas stāsta par meiteni, kuru aizvedis aizprāts — var būt gan burtiski (garīga slimība), gan alegoriski (pārvērtības, apmānas).

Sinonīmi: ārprāts, neprāts, trakums, delīrijs, psihoze.
Antonīmi: veselais prāts, saprāts, normālība.

Vārds bieži lietots literatūrā un dzejā, lai aprakstītu ekstrēmus garīgus vai emocionālus stāvokļus.

Įrašas
Paaiškinimas	"Aizprāts" latviešu valodā nozīmē ārprātu, trakumu, ārprātīgu stāvokli vai neprātu. Tas apzīmē garīgu sajukumu, kurā cilvēks zaudē kontaktu ar realitāti, rīkojas neloģiski vai piedzīvo halucinācijas. Piemēri lietojumā: 1. Tēvs pēc bērna nāves bija aizprātā — domājams, ka viņš bija dziļā sērā vai psihiskā krīzē, kas izjauca viņa normālo prāta darbību. 2. Mākslinieka radošais aizprāts iedvesmoja viņa dīvainākās gleznas — šeit tas var nozīmēt "ārprātīgu" vai neierastu, traku radošumu. 3. Vecās leģendas stāsta par meiteni, kuru aizvedis aizprāts — var būt gan burtiski (garīga slimība), gan alegoriski (pārvērtības, apmānas). Sinonīmi: ārprāts, neprāts, trakums, delīrijs, psihoze. Antonīmi: veselais prāts, saprāts, normālība. Vārds bieži lietots literatūrā un dzejā, lai aprakstītu ekstrēmus garīgus vai emocionālus stāvokļus.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.