aizparītu

"Aizparītu" ir darbības vārda "aizpārt" pagātnes lokāmais divdabis (particips), kas nozīmē "aizpāris" vai "aizpārušies". Tas izsaka darbību, kas jau ir pabeigta pagātnē.

Nozīme īsumā:
- Aizpārt — aizvērt (parasti durvis, logu, vārtus) ar spēcīgu vai skaļu kustību, bieži vien neuzmanīgi vai dusmīgi.
- "Aizparītu" — kaut kas ir aizvērts (un palicis aizvērts) šādā veidā.

Piemēri:
1. "Viņš bija aizparītis durvis aiz sevis."
(Viņš bija aizcēlis durvis aiz sevis ar spēcīgu kustību.)

2. "Logs bija aizparīts, un to vairs nevarēja atvērt."
(Logs bija cieši aizvērts, iespējams, aizsprādzis.)

3. "Pēc strīda viņa aizparīta istabas durvis."
(Pēc strīda viņa aizcēla istabas durvis ar spēku.)

Sinonīmi: aizcēlis, aizvēris, aizdūris (sarunvalodā).
Lietojums: Vairāk izplatīts sarunvalodā vai literatūrā, lai uzsvērtu emocionālu/pēkšņu aizvēršanu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Aizparītu" ir darbības vārda "aizpārt" pagātnes lokāmais divdabis (particips), kas nozīmē "aizpāris" vai "aizpārušies". Tas izsaka darbību, kas jau ir pabeigta pagātnē. Nozīme īsumā: - Aizpārt — aizvērt (parasti durvis, logu, vārtus) ar spēcīgu vai skaļu kustību, bieži vien neuzmanīgi vai dusmīgi. - "Aizparītu" — kaut kas ir aizvērts (un palicis aizvērts) šādā veidā. Piemēri: 1. "Viņš bija aizparītis durvis aiz sevis." (Viņš bija aizcēlis durvis aiz sevis ar spēcīgu kustību.) 2. "Logs bija aizparīts, un to vairs nevarēja atvērt." (Logs bija cieši aizvērts, iespējams, aizsprādzis.) 3. "Pēc strīda viņa aizparīta istabas durvis." (Pēc strīda viņa aizcēla istabas durvis ar spēku.) Sinonīmi: aizcēlis, aizvēris, aizdūris (sarunvalodā). Lietojums: Vairāk izplatīts sarunvalodā vai literatūrā, lai uzsvērtu emocionālu/pēkšņu aizvēršanu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.