aizgrābtība
"Aizgrābtība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē garīgu vai emocionālu iekšēju aizraušanos, iegrimšanu domās, fantāzijās vai jūtās, bieži vien līdz tādam pakāpējam, ka cilvēks zaudē saikni ar ārējo realitāti. Var būt gan pozitīva (piemēram, radošā vai mīlas apgarotība), gan negatīva (piemēram, depresīvās domās iegrimšana).
Piemēri lietojumā:
1. Pozitīvs konteksts:
"Viņa klausījās mūziku ar tādu aizgrābtību, ka nepamanīja, kā telpā ienāca draugi."
(Domā: dziļa iegrimšana mūzikas izjūtā.)
2. Negatīvs konteksts:
"Pēc zaudējuma viņš ilgu laiku dzīvoja vientulības aizgrābtībā, izvairoties no kontakta ar citiem."
(Domā: iegrimis savās bēdīgajās domās.)
3. Radošs/garīgs konteksts:
"Dzejnieka aizgrābtība dabas skaistumā atspoguļojās viņa jaunākajos darbos."
(Domā: iedvesmas pilna iegrimšana piedzīvotajā.)
Sinonīmi: iegrimšana, aizraušanās, apgarotība, ekstāze (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: vienaldzība, atturība, realitātes sajūta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.