afirmatīvs

Afirmatīvs nozīmē:

1. Apstiprinošs, piekrītošs — izsaka piekrišanu, apstiprinājumu vai pozitīvu nostāju.
2. Pozitīvs, konstruktīvs — vērsts uz labo, pieņemamu vai iespējamo.

Piemēri:

1. Sarunvalodā:
- Viņš atbildēja afirmatīvi uz manu jautājumu. (= ar "jā", piekrītot)
- Afirmatīva attieksme palīdz risināt problēmas. (= pozitīva, konstruktīva)

2. Gramatikā (afirmatīvs teikums):
- "Es eju uz skolu." (= apstiprinošs teikums, nevis noliegums)
- "Viņš strādā." (= apstiprina darbību)

3. Psiholoģijā/attīstībā:
- Afirmācijas — pozitīvi apgalvojumi, kas veicina pašapziņu (piemēram: "Es spēju sasniegt savus mērķus").

Īsumā:
"Afirmatīvs" saistīts ar apstiprinājumu, piekrišanu vai pozitīvu izteiksmi.

Įrašas
Paaiškinimas	Afirmatīvs nozīmē: 1. Apstiprinošs, piekrītošs — izsaka piekrišanu, apstiprinājumu vai pozitīvu nostāju. 2. Pozitīvs, konstruktīvs — vērsts uz labo, pieņemamu vai iespējamo. Piemēri: 1. Sarunvalodā: - Viņš atbildēja afirmatīvi uz manu jautājumu. (= ar "jā", piekrītot) - Afirmatīva attieksme palīdz risināt problēmas. (= pozitīva, konstruktīva) 2. Gramatikā (afirmatīvs teikums): - "Es eju uz skolu." (= apstiprinošs teikums, nevis noliegums) - "Viņš strādā." (= apstiprina darbību) 3. Psiholoģijā/attīstībā: - Afirmācijas — pozitīvi apgalvojumi, kas veicina pašapziņu (piemēram: "Es spēju sasniegt savus mērķus"). Īsumā: "Afirmatīvs" saistīts ar apstiprinājumu, piekrišanu vai pozitīvu izteiksmi.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.